artCēsis plenērs
Sarmīte Feldmane, laikraksts Druva: Mākslinieku darbos šodiena izaicina vakardienu. Ikgadējā biedrības “artCēsis” plenērā šonedēļ Cēsīs strādā 12 profesionāli mākslinieki. “Šovasar mākslinieki iepazīst Cēsu muzeju. Simtgadē gribam paši to iepazīt un veidot dialogu starp laikmetiem,” stāsta biedrības vadītāja Inese Ciekure.
Mākslinieki vispirms apmeklēja muzeju. Vēsturnieks Tālis Pumpuriņš izvadāja ekskursijā un atklāja dažādus zināmus un ne tik dzirdētus faktus par pili, muzeja krājumu un ekspozīcijās redzamo. Katrs plenēra dalībnieks ar šodienas skatījumu, izpratni, redzējumu un tehniskām iespējām vēstures arhefaktu krātuvei rada sava laika mākslas darbu. Ekspozīcijās muzeja telpās tiks izvietoti 12 mākslinieku jaunākie, Cēsīs tapušie darbi.
“Tēma “Laikmeta dialogi” ļauj katram izpausties, un reizē tā ir atbildība pret pilsētas un muzeja vēsturi,” saka mākslinieks Jānis Dukāts, bet Ritums Ivanovs uzsver, ka bijis prieks pabūt muzejā, izjust tā gaisotni, iepazīt gida pavadībā. “Mani aizskāra karu tēma, arī mūsdienu kontekstā. Laiki un paaudzes mainās, bet kari aizvien turpinās. Tā ir smaga tēma,” atklāja Laima Bikše.
Emma Rass savukārt pieķērusies domai par grāmatām, bet Jānim Dukātam Jaunās pils istaba ar svītrainajām tapetēm asociējas ar karavadoņa telti… Līdztekus muzejam, kas atzīmē simtgadi, plenēra mākslinieki pabija arī Konrāda kvartālā, kur tā saimnieki stāstījumā gan aizveda pilsētas vēsturē, gan atklāja, kāda šī vieta būs nākotnē.
“Viņi ir te un dara Cēsīm, arī mēs te gribam būt un dot pilsētai. Mūsu plenēra tēma sasaucas ar Konrāda kvartāla koncepciju –atklāt seno, parādīt to un izmantot šodien,” uzsver R. Ivanovs. Mākslinieki atzīst, ka, vasarā nedēļu dzīvojot Cēsīs, labi redzams, kā pilsēta mainījusies. “Pilsēta aug, ik vasaru ieraugu kaut ko jaunu. Dzīvojot uz vietas, to nepamana,” bilst J. Dukāts un uzsver, ka Cēsīm kā kultūras pilsētai vienmēr bijusi augsta latiņa un, ja ir idejas, tās vajag īstenot. Salīdzinot kaut vai ar Kuldīgu, Cēsu priekšrocība, ka tā ir tuvāk Rīgai, dienas laikā var atbraukt, apskatīt.
“Ambīcijām ir jābūt. Vajag mērķi, kuru paši izvirza, un iet izraudzīto ceļu,” par Cēsim – Latvijas kultūras galvaspilsētu 2025 – saka R.Ivanovs, bet L.Bikše uzsver: “Cēsīm ir segums spīdēt.”
Ritums un Laima ir cēsnieki, kuri vismaz plenēra laikā nedēļas garumā glezno dzimtajā pilsētā. “Nedēļu esmu atkal cēsniece. Mācījos rozentāļos, akadēmijā un lēnām no Cēsīm aizgāju. Ar plenēriem lēnām atgriežos,” pastāsta Laima. Viņa dzīvo un strādā Vācijā, Itālijā, bet plenēram Cēsīs vienmēr atvēl laiku. Savukārt Ritums tēva mājās ierīkojis darbnīcu – vasaras rezidenci, lai vasarās varētu strādāt.
“Esam komanda, kas te sadzinuši saknes. Plenērā mākslinieki ierauga un parāda mums to, ko neesam pamanījuši, kam esam paskrējuši garām. Katra glezna raisa emocijas un arī atklāj kādu stāstu,” saka I.Ciekure un piebilst, ka mākslinieki noteikti pārsteigs muzeja apmeklētājus. “Interesanti, kāda būs reakcija, vēsturiskā ekspozīcijā ieraugot mūsdienīgu gleznu. Tā laikmeti satiekas, simtgadnieka muzeja vērtības un šodienas redzējums uz tām,” atklāj biedrības vadītāja un uzsver, ka plenērs māksliniekiem, kuri ikdienā strādā dažādās tehnikās un žanros, ir arī skola. Cits no cita iegūst jaunu pieredzi. Bet Rasmusam Ivanovam šis plenērs noteikti paliks atmiņā, jo otrdien viņš uzzināja, ka kļuvis par Mākslas akadēmijas studentu. I.Ciekure atgādina, ka Rasmuss no bērnības plenēros bijis tēvam blakus.
Augusta otrajā pusē Cēsu Izstāžu namā plānots izstādīt “artCēsis” dažādu sezonu darbus, kuros būs vasaras vieglums, emocijas, krāsas, kas redzētas un sajustas Cēsīs.
Avots: Druva
“Tēma “Laikmeta dialogi” ļauj katram izpausties, un reizē tā ir atbildība pret pilsētas un muzeja vēsturi,” saka mākslinieks Jānis Dukāts, bet Ritums Ivanovs uzsver, ka bijis prieks pabūt muzejā, izjust tā gaisotni, iepazīt gida pavadībā. “Mani aizskāra karu tēma, arī mūsdienu kontekstā. Laiki un paaudzes mainās, bet kari aizvien turpinās. Tā ir smaga tēma,” atklāja Laima Bikše.
Emma Rass savukārt pieķērusies domai par grāmatām, bet Jānim Dukātam Jaunās pils istaba ar svītrainajām tapetēm asociējas ar karavadoņa telti… Līdztekus muzejam, kas atzīmē simtgadi, plenēra mākslinieki pabija arī Konrāda kvartālā, kur tā saimnieki stāstījumā gan aizveda pilsētas vēsturē, gan atklāja, kāda šī vieta būs nākotnē.
“Viņi ir te un dara Cēsīm, arī mēs te gribam būt un dot pilsētai. Mūsu plenēra tēma sasaucas ar Konrāda kvartāla koncepciju –atklāt seno, parādīt to un izmantot šodien,” uzsver R. Ivanovs. Mākslinieki atzīst, ka, vasarā nedēļu dzīvojot Cēsīs, labi redzams, kā pilsēta mainījusies. “Pilsēta aug, ik vasaru ieraugu kaut ko jaunu. Dzīvojot uz vietas, to nepamana,” bilst J. Dukāts un uzsver, ka Cēsīm kā kultūras pilsētai vienmēr bijusi augsta latiņa un, ja ir idejas, tās vajag īstenot. Salīdzinot kaut vai ar Kuldīgu, Cēsu priekšrocība, ka tā ir tuvāk Rīgai, dienas laikā var atbraukt, apskatīt.
“Ambīcijām ir jābūt. Vajag mērķi, kuru paši izvirza, un iet izraudzīto ceļu,” par Cēsim – Latvijas kultūras galvaspilsētu 2025 – saka R.Ivanovs, bet L.Bikše uzsver: “Cēsīm ir segums spīdēt.”
Ritums un Laima ir cēsnieki, kuri vismaz plenēra laikā nedēļas garumā glezno dzimtajā pilsētā. “Nedēļu esmu atkal cēsniece. Mācījos rozentāļos, akadēmijā un lēnām no Cēsīm aizgāju. Ar plenēriem lēnām atgriežos,” pastāsta Laima. Viņa dzīvo un strādā Vācijā, Itālijā, bet plenēram Cēsīs vienmēr atvēl laiku. Savukārt Ritums tēva mājās ierīkojis darbnīcu – vasaras rezidenci, lai vasarās varētu strādāt.
“Esam komanda, kas te sadzinuši saknes. Plenērā mākslinieki ierauga un parāda mums to, ko neesam pamanījuši, kam esam paskrējuši garām. Katra glezna raisa emocijas un arī atklāj kādu stāstu,” saka I.Ciekure un piebilst, ka mākslinieki noteikti pārsteigs muzeja apmeklētājus. “Interesanti, kāda būs reakcija, vēsturiskā ekspozīcijā ieraugot mūsdienīgu gleznu. Tā laikmeti satiekas, simtgadnieka muzeja vērtības un šodienas redzējums uz tām,” atklāj biedrības vadītāja un uzsver, ka plenērs māksliniekiem, kuri ikdienā strādā dažādās tehnikās un žanros, ir arī skola. Cits no cita iegūst jaunu pieredzi. Bet Rasmusam Ivanovam šis plenērs noteikti paliks atmiņā, jo otrdien viņš uzzināja, ka kļuvis par Mākslas akadēmijas studentu. I.Ciekure atgādina, ka Rasmuss no bērnības plenēros bijis tēvam blakus.
Augusta otrajā pusē Cēsu Izstāžu namā plānots izstādīt “artCēsis” dažādu sezonu darbus, kuros būs vasaras vieglums, emocijas, krāsas, kas redzētas un sajustas Cēsīs.
Avots: Druva