Lielformāta gleznas: plenērs mežā 

Pie Cēsīm meža galerijā lielformāta gleznas Kārļa Skalbes darbu noskaņās: netālu no Cēsīm, dodoties uz cēsnieku iecienīto Rūcamavotu pēc ūdens vai izstaigājot Sarkano klinšu pastaigu taku, tagad brīvā dabā, mežā, var baudīt arī mākslu. Proti, mežā ir skatāmas 11 lielformāta gleznas. Šādu dabas jeb meža galeriju īstenojusi biedrība „Art Cēsis”, kas aicināja vairākus Latvijā zināmus māksliniekus doties plenērā dabā un arī atstāt mežā apskatei savus darbus, un šī nav pirmā reize, kad te brīvā dabā ir skatāmas gleznas.

„Šī ir cēsnieku ļoti iemīļota vieta, populāra, cēsnieki brauc uz Sarkano klinšu taku, uz Rūcamavotu dienu un nakti, ziemu un vasaru,” par to, kāpēc izraudzīta tieši šī vieta brīvdabas mākslas galerijai, stāsta biedrības „Art Cēsis” vadītāja Inese Ciekure. „Vieta likās tik ļoti piemērota šādiem lielformāta darbiem un, ja cilvēks iet pa meža taku, šo pasakaino vietu, viņš nevar nejust Skalbes klātbūtni, mūsu latviešu Andersena, pasaku meistara, to sajūtu, ka tu ieej mežā, vērdiņu vari nomazgāt Rūcamavotā, tu vari Sarkanajās klintīs izlasīt hroniku…”

Mākslinieku plenērs mežā  tātad ir veltīts Kārlim Skalbem, viņam šoruden atzīmēsim 140. dzimšanas dienu, bet, kā stāsta Toronto Universitātes salīdzinošās literatūras doktorants Kaspars Reinis,  ne tikai rakstnieka jubileja bija iemesls, kāpēc kā galvenais vadmotīvs meža gleznām ir izraudzīts Kārlis Skalbe un viņa darbi.

„Man ir tāda sajūta, ka Kārlis Skalbe, valsts dibinātājs, viņa vārdi ir uz Brīvības pieminekļa, ar visu to kaut kā aizmirsts šajos simtgades svētkos savā ziņā, jo Kārlis Skalbe izsapņo Latvijas  brīvības sapni, viņš viņu īsteno, gan dibinot, gan veidojot valsti,” saka kaspars Reinis.

Protams, ka Kārļa Skalbes konkrētos pasaku tēlus te neieraudzīt, jo katrs mākslinieks  viņa darbos, atziņās ir atradis kaut ko savu, arī māksliniece Zīle Ziemele: „Mēs visi iedvesmojāmies no pasakām un dzīvojam šeit ar Skalbi, man šķiet, ka tāda īsta pasaka ir tikai vienam, tā ir pati pirmā, par garo pupu, man arī nav konkrētas pasakas, bet ir dažādi tēli.”

Kaspars Reinis: „Šeit mežā tā ir kā tāda atkāpe, kā poētiska atkāpe, kas arī Skalbes darbos ir raksturīga, tā nav tikai tādi pasaku tēli un atmiņas par bērnību. Bet viņa darbos ir ietverts tāda ideju un simbolisma bagātība, kurā tiek cilvēka dzīves gājums, cilvēka un dabas attiecības veidotas. Protams, būs arī ceļvedis, būs paskaidrojums cilvēkam, kas no malas ienāk, lai viņam nav tā, ka nez no kurienes, no debesīm ir nokritušas gleznas, jo tā sirreālā sajūta rodas, es domāju, jebkuram garāmgājējam.”

Šī nav pirmā reize, kad te ir  gleznas - sešus gadus meža vidē bija apskatāmi mākslinieka Jāņa Dukāta lielformāta darbi, taču daba veica savas korekcijas un laika gaitā krāsas bija pabalējušas. Tāpēc tagad meklēts izturīgs finieris un arī speciālas krāsas. To, kā gleznas izturēs laikapstākļu pārbaudījumus, rādīs laiks, kaut gan arī šajā plenērā nav iztikts bez dabas korekcijām, tādas piedzīvojusi māksliniece Signe Vanadziņa:

„Ja mums te ir runa par pārvēršanos, it kā nosaukums, tad mana ideja arī pārvērtās, viņa pārvērtās tieši lietus ietekmē, nu un tad es nolēmu, ka es nepretošos dabai un ka mēs iesim tā kā kopā.  Arī tas, starp citu, ir Skalbem, ka novērtē to, kas tev ir, nevis skriet pēc kaut kā, kas liekas, ka tev vajadzīgs, bet tev viņš nav vajadzīgs, īstenībā [vajag] priecāties par to, kas tev ir un novērtēt to.”

Sava glezna mežam top arī māksliniekam Ritumam Ivanovam, viņš atzīst, ka šis ir savā ziņā ļoti demokrātisks veids, kā savus darbus māksliniekam nodot skatītājam. „Šeit cilvēks mākslu var baudīt gan no rīta, gan vakarā, gan jebkurā gadalaikā, un, teiksim, ziemā ļoti interesanti un jebkurā citā laikā, tā kā šeit nav tie ierobežojumi tādi, kas ir galerijām un muzejiem, šeit cilvēkiem laiks domāt, laiks pastaigāties, baudīt dabu un māksla ir tāds mazs cilvēka pielikums,” spriež Ritums Ivanovs.

Par to, ka šajā gleznu galerijā skatītāji būs, mākslinieki gan nešaubās un par to liecinot arī interese jau šajā laikā, kamēr vēl gleznas top. Savdabīgās gleznu galerijas atklāšana notiks septembra sākumā, aktieris Gundars Āboliņš apsolījis, ka viņš lasīs Skalbes pasakas meža takās, un varēs doties šajā gājienā ar pieturām. Ne velti projektam ir izraudzīts nosaukums „Pārvēršanās”, jo meža galerijā katru dienu būs cita gaisma un savu pārvērtību krāsu spēlei piedos arī gadalaiku maiņas.

Autore Gunta Matisone
Vairāk skat te: LSM
Lejā: klausies Kultūras Rondo interviju ar Ritumu Ivanovu un Kasparu Reini 
Iepriekšējā
Eksprezidenta Bērziņa portrets