Recenzija: Mūs kutina zvaigznes

Ivanovs nenoliedzami ir viens no starptautiski atpazīstamākajām pašmāju mākslas zvaigznēm, tomēr mākslinieks izvairās runāt par savu darbu popularitāti, tā vietā labprāt skaidrojot savu skatījumu uz popkultūras ikonu uztvērumiem.

Par R. Ivanova gleznu iedvesmas avotu kļūst popkultūras ikonu fotoattēli, kas gleznās pārtop mākslinieka oriģinālajā svītru tehnikā radītos sižetos. Popmūzikas karalis Maikls Džeksons, dziedātāja Madonna, Eimija Vainhausa un Lēdija Gāga – šie un citi tēli pulcējas Rituma Ivanova jaunākajā izstādē "Izlase", kurā no 21. aprīļa līdz 31. maijam "Rīgas galerijā" aplūkojamas četru gadu amplitūdā tapušas gleznas, kas, pēc mākslinieka teiktā, "guvušas kaut kādu ievērību", arī tikušas izstādītas Maskavā (Art Moscow 2010) un Budapeštā (Budapest Art Fair 2010), bet Rīgā bijušas aplūkojamas izstādēs "Zvaigznes. Gaismas staros" (2010) un "Sapņotāji" (2008).

"Te caur vizuālo prizmu esmu apskatījis to mūsu popkultūras daļu, kas ir laiku rādoša, stāstoša par mūsdienām. Ir interesanti reizēm pārskatīt esošās lietas un saprast, kā no jau gatavām gleznām rodas jauns konteksts, citāda saspēle atšķirībā no izstādēm, kurās tās bijušas eksponētas," par jauno "Izlasi" teic mākslinieks.

Lai arī acīmredzami visus gleznu sižetos redzamos tēlus vieno uzkrītoša īpašība – visus šodien mēdz uzskatīt par zināma skaistuma etaloniem, mākslinieks uzsver, ka viņu interesē ne tikai skaistums. "Attēli veidojas no dažādām sastāvdaļām. Mani interesē gan skaistais, gan neglītais, erotiskais un neirotiskais... Arī cilvēku uztveram no dažādām pusēm. Mani vairāk interesē tas, kā sabiedrība pati veido šos attēlus un kurus no milzīgā pieejamā daudzuma izvēlas patērēt. Savukārt es atlasu tos attēlus, kurus mēs visi esam kaut kādā mērā apmuļļājuši – citus iemīļojuši, citus – nonicinājuši – jo no šiem komponentiem veidojas elks. To vislabāk redzam globālos elkos, visvairāk – mūziķos, kuru auditorija ir milzīga."

Mākslinieks savos lielformāta darbos, no kuriem katrs prasa vismaz vairākas nedēļas darba, joprojām pieturas pie paša atklātās svītru tehnikas, kas attēlu ļauj saskatīt vien distancē, tomēr neuzskata, ka tehnika nozīmētu atkārtošanos. "Pie katra darba strādāju no jauna. Eksperimenti turpinās – katrā no tiem ir nianses – smalkas, biezas, lielas otas, eļļa, akrila gleznas, dažādi tehniski risinājumi. Mākslinieka rokraksts ne vienmēr ir vienā izteiktā, spilgtā paņēmienā, tas ir visā – attēla, kolorīta izvēlē, tehnikā. Liels gleznas laukums bieži ļauj izslēgt no pieredzes kaut ko citu."

R. Ivanovs uzskata, ka glezna ir aicinājums pievērst uzmanību gaismām, krāsai, kompozīcijai. "Protams, sociālais aspekts kutina vai rausta mūs, jo varam teikt – šis attēls redzēts avīzē, cits – koncertā, filmā. Tās ir lietas, ko ieelpojam visi līdzīgi. Mēģinu iet līdzīgu ceļu kā jebkurš cilvēks – fiziski tas nozīmē izgriezt bildīti no avīzes, atcerēties kino kadru, globālais arhīvs ir internets – tajā visvieglāk nosakāms kas ir visvairāk skatītie attēli. Mans tēlu atlases princips ir vērošana, iedziļināšanās, mēģināšana saprast, kas mūs aizrauj. No daudziem attēliem parasti izkristalizējas viens, lai arī ikonas radīšana ir kolektīva lieta."

Šogad R. Ivanova darbi līdz ar "Rīgas galerijas" pārstāvniecību maijā ceļos uz Vīni (Viennafair 2010), jūnijā – uz Maskavu. "Es tikai esmu priecīgs par jebkuru iespēju eksponēt darbus jebkurā vietā. Tikpat atvērti cilvēki ir šeit, kā arī, piemēram, Dohā, Katarā, kur janvārī notika iepriekšējā izstāde. Cilvēki reaģē, saskata globālas līnijas, saskata references ar Gerharda Rihtera un Čaka Klouza fotoreālisma tradīcijām, Bridžitu Railiju. Man ir sava vieta šajos procesos.

Avots: Latvijas Avize 21.04.2011

Autore Aija Kaukule