ArtVilnius 2021
Arterritory / Agnese Čivle par Viļņas mākslas mesi ArtVilnius / 15. - 17. oktobris: Šogad Viļņas mākslas mese ArtVilnius piedzīvoja jau 12. izlaidumu. Ar 56 galeriju dalību no 12 valstīm (Lietuva, Latvija, Igaunija, Baltkrievija, Ukraina, Krievija, Rumānija, Albānija, Dānija, Francijas, Vācija, Itālija) mese turpina sevi pierādīt kā vērā ņemamu Austrumeiropas mākslas ainas dalībnieci. Turklāt absolūtais Lietuvas galeriju pārsvars nevienam vien ārvalstu viesim liek palauzīt galvu – kā iespējams tik liels galeriju skaits tik salīdzinoši nelielā valstī? Lietuvā ir mākslas galeriju un centru tīkls, kurā ietilpst valsts, pašvaldību, sabiedrisko organizāciju un augstāko izglītības iestāžu izveidotas galerijas, kā arī privātās galerijas. Kopumā šobrīd valstī darbojas vairāk nekā 50 galerijas. 1996. gadā tika nodibināta Lietuvas Mākslas galeristu asociācija, kuras paspārnē tad arī no 2009. gada tiek organizēta ArtVilnius mese.
Latviju pārstāvēja divas galerijas: Agijas Sūnas mākslas galerija ar Irēnas Lūses, Signes Vanadziņas un Ditas Lūses glezniecību un galerija “Bastejs” ar Henrija Preisa ģeometriski precīzajiem darbiem, Rituma Ivanova portretiem svītrojuma triepienu tehnikā, kā arī Kristiana Brektes foto/tušas un jauktās tehnikas darbiem.Pandēmijas spiedīgo apstākļu kontekstā ArtVilnius mākslinieciskā direktore Sonata Baļuckaite (Sonata Baliuckaitė) neslēpj pateicību Lietuvas Kultūras padomei (LTKT) par vērā ņemamo atbalstu mākslas sektoram. (Ar LKTK īstenoto individuālo dotāciju programmu iespējams iepazīties: www.ltkt.lt/en/grants-for-the-arts). Tāpat jāpiemin, ka valstī uzteicams ir arī privātais atbalsts mākslas sektoram. Piemēram, līdz ar pandēmijas ierobežojumiem Viļņas centrs tika pārvērsts ne tikai milzīgā brīvdabas kafejnīcā, bet arī plašā mākslas galerijā – ar nosaukumu Art Needs No Roof jeb “Mākslai jumts nav vajadzīgs”. Ar pašvaldības un vides reklāmas kompānijas JCDecaux Lithuania atbalstu reklāmplakāti visā pilsētā tika aizstāti ar 100 mākslinieku darbiem.
Pārsteidza šogad arī meses apmeklējums un mākslas baudītāju pacietība izstāvēt garās rindas pie ArtVilnius biļešu kasēm (pie ieejas rūpīgi tika pārbaudīta apmeklētāju vakcinācijas/testu dokumentācija). Turklāt jau otro gadu pandēmijas situācijas kontekstā organizatori paralēli klātbūtnes iespējai īstenoja arī 3D tūri tiem, kam klātienes apmeklējums nav iespējams. Kopumā mesi apmeklēja vairāk nekā 15 000 interesentu. Ņemot vērā pandēmijas apstākļu diktātu un to, ka šogad ierasto četru dienu vietā tā notika tikai trīs dienas, šis rādītājs ir labs (2019. gadā meses apmeklētāju skaits sasniedza 23 000).
Ja Viļņas mākslas gadatirgu varbūt nevar ierindot Eiropas dinamisko megapārdošanas mešu vidū, tad noteikti starp tām, kurās darbus iegādājas ikdienas mākslas mīļotājs. Kā atklāj Baļuckaite: “Pārdošanas rezultāti šogad bija labi, tika pārdoti daudzi mākslas darbi. Varbūt ne paši dārgākie un to pircēji nebūtu saucami par kolekcionāriem, taču varam lepoties ar plašu mākslas mīļotāju un pircēju loku. Šogad arī organizējām īpašu stendu jaunajiem kolekcionāriem, kur mākslas darbu cena nepārsniedza 500 eiro, tāpat mesē tik plaši pārstāvēti darbi uz papīra – zīmējumi, kolāžas, grafikas utt.”Iespējams, tieši neatslābstošā meses rīkotāju aktivitāte un pasākuma norises konsekvence veicinājusi to, ka sabiedrības kalendārajā apziņā ArtVilnius jau kļuvusi par nemainīgu komponenti. Kā viens no pīlāriem, kas stiprina Lietuvas laikmetīgās mākslas procesu, mese viennozīmīgi dod savu enerģijas lādiņu kā māksliniekiem un galerijām, tā sabiedrības interesei un līdzdalībai. Uzsverot meses māksliniecisko kvalitāti, Sonata Baļuckaite arī piebilst: “Tāpat ArtVilnius bija iespēja iegādāties mākslas darbus, kuriem būtu jānonāk muzeju kolekcijās, piemēram, dueta SetP Stanikas instalācija Priez pour nous, pauvres pécheurs (Lūdzies par mums, nabaga grēciniekiem) vai Jurģa Paškeviča instalācija, ko pārstāvēja CAC. Mēs daudz ieguldām, lai veicinātu izglītošanas procesu –runājam par mākslas kolekcionēšanu, laikmetīgās mākslas tradīciju pasaulē un jaunākajām tendencēm, piemēram, ar šī gada Lewben Art Fondation NFT kolekcijas prezentāciju.”.
Estētikas eklektika
Galeriju ekspozīcijas šī gada meses izlaidumā izcēlās ar izteiktiem estētikas pretstatiem – no eleganti un pieklusināti veidoties stendiem, kādi, piemēram, bija Igaunijas Mākslas akadēmijas EKA galerijai ar Sofijas Dirānas un Annas Mari Līvrandas darbiem un Paņevežas Galerija XX ar Jolantas Rudokienes grafikas darbiem un Vilijas Balčūnienes keramiku, līdz kliedzošiem un krāsainiem – Viļņas Šv. Jono gatvės galerija ar Mīkoles Ganusauskaites ainavu gleznojumiem, Menų tiltas ar franču abstraktā ekspresionisma mākslinieka Žerāra Strihēra darbiem vai Dānijas Galleri NB, kas pārstāvēja lietuvieti Vilmantu Marcinkeviču, kurš reflektē par pandēmijas laiku un smadzeņu pielāgošanos jaunajam dzīvesveidam un jaunām radošām domām.
Galerija Bastejs (LV) stends
Latviju pārstāvēja divas galerijas: Agijas Sūnas mākslas galerija ar Irēnas Lūses, Signes Vanadziņas un Ditas Lūses glezniecību un galerija “Bastejs” ar Henrija Preisa ģeometriski precīzajiem darbiem, Rituma Ivanova portretiem svītrojuma triepienu tehnikā, kā arī Kristiana Brektes foto/tušas un jauktās tehnikas darbiem.
Trīs dienas pēc meses noslēguma Arterritory.com sazinājās ar tās organizatoriem, lai noskaidrotu pārdošanas rezultātus. ArtVilnius komunikāciju vadītāja Rasa Barčaite darīja zināmu, ka kopumā ar rezultātiem organizatori ir vairāk kā apmierināti, tomēr precīzus rezultātus izziņot vēl nevar – daudzi darījumi vēl aizvien ir procesā. Tāpat ArtVilnius ir gandarīti par jaundibinātiem starptautiskiem kontaktiem – jaunām iespējām sadarbībai ar Eiropas mākslas institūcijām un kuratoriem.
21.10.2021