Hiperreālisms. Virziena variācijas Latvijā
3.3.-21.5.2017 Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izstāžu zālē ARSENĀLS (Vecrīgā, Torņa ielā 1) būs skatāma izstāde “Hiperreālisms. Virziena variācijas Latvijā”. Ar šo projektu Latvijas Nacionālais mākslas muzejs atklāj pasākumu programmu, veltītu Latvijas valsts simtgadei. Izstāde pievēršas hiperreālisma ienākšanai un attīstībai Latvijā pusgadsimta garumā, aptverot periodu no 1967. līdz 2017. gadam. Hiperreālisma uzplaukums Latvijā 20. gadsimta 70. gados notika vienlaicīgi ar fotoreālisma – ASV dzimušā virziena – izplatīšanos Eiropā, kur tas ieguva nosaukumu “hiperreālisms”. Taču virzienam tiek lietoti arī citi apzīmējumi: superreālisms, aukstais reālisms, radikālais reālisms, fokusa reālisms. Hiperreālisms figuratīvajā mākslā precīzi un detalizēti attēlo reālitāti un imitē fotogrāfijas specifiku.
Kopumā ekspozīcijai atlasīti vairāk nekā 50 autoru 170 darbi. Izstādes kodolu veido Latvijas hiperreālistu pirmās un konsekventākās paaudzes pienesums, ko radīja Imants Lancmanis, Guntis Strupulis, Līga Purmale, Miervaldis Polis, Māris Ārgalis. Taču nevar neatzīmēt, ka Latvijas mākslā pilnīgi tīru hiperreālisma paraugu nav daudz. Hiperreālisma paņēmieni vairumā gadījumu manifestējas citu mākslas virzienu ietvaros. Piemēram, 70. gados, hiperreālisma uzplaukuma laikā, Latvijas mākslā atrodama virkne kluso dabu, kurās panākta fotogrāfiska realitātes mimēze, taču mākslinieki tās gleznoja no dabas, un fotogrāfija netika izmantota šo kompozīciju pamatā. Hiperreālisma metodes var ieraudzīt arī sociālistiskā reālisma mākslas piemēros. Vispārzināma ir popārta un hiperreālisma līdzāspastāvēšana, tāpat sirreālismā samērā bieži iespējams saskatīt šī virziena pazīmes. Izstādes daudzskaitlīgākā daļa ir darbi, kuros hiperreālistiski tēli parādās konceptuālās izpausmēs. 20. un 21. gadsimta mijā hiperreālisms piedzīvoja moderno tehnoloģiju laikmeta revolūciju un nekavējoties pievērsās digitālo kameru, datoru un interneta resursu izmantošanai, arvien nebeidzot pārsteigt ar pārspīlētiem reālisma rakursiem.
Izstādē eksponēti darbi no Latvijas Nacionālā mākslas muzeja krājuma, AS ABLV Bank kolekcijas Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja krājumam, galerijas “Māksla XO”, “Rīgas galerijas” kolekcijas, Zuzānu, Irinas un Māra Vītolu, Zaigas un Māra Gaiļu, Jāņa Lozes, Anitas Vanagas un citām privātām kolekcijām, kā arī mākslinieku īpašumā esošie darbi.
IZSTĀDES KURATORE:
Dr. art. Elita Ansone, LNMM Kolekciju un zinātniskās izpētes nodaļas ARSENĀLS vadītāja
(20. gs. 2. puse – mūsdienas)
IZSTĀDES IEKĀRTOTĀJS:
Andris Vītoliņš
Izstādi pavadīs arī daudzveidīga pasākumu programma, kurai aicinām sekot līdzi muzeja mājas lapā.
Vairāk informācijas: www.lnmm.lv, (+371) 67 357527
Izstādē eksponēti darbi no Latvijas Nacionālā mākslas muzeja krājuma, AS ABLV Bank kolekcijas Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja krājumam, galerijas “Māksla XO”, “Rīgas galerijas” kolekcijas, Zuzānu, Irinas un Māra Vītolu, Zaigas un Māra Gaiļu, Jāņa Lozes, Anitas Vanagas un citām privātām kolekcijām, kā arī mākslinieku īpašumā esošie darbi.
IZSTĀDES KURATORE:
Dr. art. Elita Ansone, LNMM Kolekciju un zinātniskās izpētes nodaļas ARSENĀLS vadītāja
(20. gs. 2. puse – mūsdienas)
IZSTĀDES IEKĀRTOTĀJS:
Andris Vītoliņš
Izstādi pavadīs arī daudzveidīga pasākumu programma, kurai aicinām sekot līdzi muzeja mājas lapā.
Vairāk informācijas: www.lnmm.lv, (+371) 67 357527
