"Viss beigās izšķīst" / Intervija
/Intervija: Jānis Žilde/ Trešdien, 17. oktobrī, galerijā "Bastejs" tiks atklāta mākslinieka Rituma Ivanova (1968) jaunā izstāde "White Light / Baltā gaisma", kurā portretu meistars, kurš šajā dienā svin apaļu jubileju, izmēģinājis roku nedaudz citā ampluā. "Katra izstāde ir kaut kas cits, katrs mēs savu publisko tēlu veidojam citādāk. Līdz šim esmu bijis vairāk gleznotāja ampluā, bet pašlaik mani ieinteresējusi cita telpa, cita atmosfēra," atklāj mākslinieks, laipni izrādīdams savus jaunos darbus darbnīcā Andrejsalā.
Kad tiekamies Ivanova gaismas pielietajā darbnīcā, kas izvietota vienā no Andrejsalas ēkām trešajā stāvā ar skatu uz Daugavu, sagatavošanās izstādei rit pilnā sparā - uz grīdas salikti neliela formāta tēli - sejas, kas tiks pielīmētas uz tumšiem koka paliktņiem un kuras gaismā atklājas dažādos noskaņojumos. Top arī lielāka un mazāka formāta melnbalti ogles zīmējumi, kuri turpat lejā darbnīcā tiek ierāmēti, sagatavoti eksponēšanai. Šajos darbos mākslinieks pēta, kā tajos transformējas gaisma.
"Manu gleznu zīmējums ir bijis plaknē, un man vienmēr ir bijusi interese, kā darbu iznest ārpus plaknes, sekoja arī piedāvājums radīt nelielu skulptūru - juvelierizstrādājumu, man radās ideja par gredzenu, uz kura varētu būt seja, un tad sāku vairāk domāt par reljefa skulptūrām," viņš stāsta. "Mani arī agrāk ir aizrāvuši renesanses laika meistaru ciļņi, fascinējuši marmora darbi."
Blakus nelielajiem reljefa portretiem, kuros atpazīstami tēli, kas jau izmantoti mākslinieka darbos, tapuši un top arī ogles zīmējumi.
"Tehniski mani interesē fotogrāfiska precizitāte, sajūta, ka pats esi klāt," viņš stāsta, norādot uz jau ierāmētu zēna portretu. "Tas ir tāds kā brīnuma efekts - tā it kā ir plakne, bet tā rada klātesamības sajūtu. Darbos attēloti dažādi vecumi, dažādi stāvokļi. Šis konkrēti atspoguļo jaunību, nevainību, svaigumu, dzidrumu, tiešumu...
Reiz kādā intervijā Ivanovs atzinis, ka mākslā viņu neinteresē ģīmji, bet sejas.
"Mani interesē portrets, seja, kurā izpausties," viņš apliecina.
"Seja sniedz ļoti daudz slāņu, kuru ne vienmēr var izteikt vārdos. Tāpēc arī ir izstādes, kurā ir neverbāla saziņa un, pirms darbi nav izstādīti, ir sarežģīti šo koncepciju ietērpt vārdos. Beigu beigās, ja iedziļināmies kvantu fizikā, filozofijā, tad viss šajā pasaulē izšķīst. Arī tas koncepts, ko piedāvā mākslinieks, beigu beigās izšķīst. Lai arī glezna ir priekšmets, pati māksla nav priekšmets. Svarīga ir tā pēcgarša, līdzīgi kā pēc mūzikas klausīšanās vai grāmatas... svarīgi ir tas, kas aizķeras, ko cilvēks sevī uzsūc."
Taujāts par grafiti mākslinieka Benksija darbu, kas pirms dažām dienām pēc "Sotheby's" izsoles pašiznīcinājās, saceļot ažiotāžu mākslas pasaulē, par mākslas kritiķa Frančesko Bonami izteikto pieņēmumu, ka mākslā svarīgi būt īstajā vietā, laikā un būt pirmajam, Ivanovs atbild ar pretjautājumu: "Bet vai tas, ko izdarīja Benksijs, ir māksla?"
Viņš uzskata, ka šī būšana pirmajam, nemitīga vēlme pārsteigt, rada stresu.
"Mākslas pasaulē ir iekodēts stress - tev ir jābūt pirmajam, jāpārsteidz. Es skatos vairāk sevī, man svarīgāk ir tas, ko pats daru, jo komunikācija jau notiks tāpat un tā būs patiesa. Tās pirmās reizes ir spekulatīvas, tie ir izdomāti koncepti."
Mākslinieks var atļauties šādi domāt, jo viņš un gleznotāja Līga Purmale 2009. gadā kļuva par pirmajiem un vienīgajiem jauno laiku Latvijas māksliniekiem, kuru darbi izsolīti* prestižajā "Sotheby's" rīkotajā izstādē - izsolē. Vai jaunajiem Latvijas māksliniekiem ir jāskatās Rietumu virzienā?
"Mums jāspēj būt gan šeit, gan tur," viņš saka. "Jāprot izzūmēties, jo, nezinot neko par mākslas vēsturi, tu neko jaunu neradīsi. Esam saistīti ar pasauli, esam globāli, un lēnām gan atsevišķi mākslinieki, gan latviešu māksla kopumā jau veido tīmekli, tā dēvēto netvorku."
"Un vēl jau svarīgi veidot mākslas ekoloģiju, līdzīgi kā lielveikalā izvēlēties Latvijā ražotu preci, ir jārada apstākļi, lai Latvijā māksla netiktu ražota, bet tā rastos," piebilst mākslinieks, kurš ir autors popularitāti iemantojušajam zīmolam "Latvietis", kas redzams gan uz krekliņiem, gan automašīnām. Tā sākotnējā ideja - reflektēt par jaunlatviešu centieniem 19. gadsimta otrajā pusē, akcentējot savu latviskumu.
Par mākslinieku
1996. absolvējis Latvijas Mākslas akadēmijas Glezniecības nodaļas maģistrantūru, gadu studējis Humbolta universitātē Kalifornijā (1994–1995). Kopš 1999. gada ir Latvijas Mākslinieku savienības biedrs. Izstāde “White Light / Baltā gaisma” ir Rituma Ivanova trešā solo izstāde Galerijā “Bastejs” pēc personālizstādēm “Symbol of Illusion” (2013) un “Connect” (2016). Darbi pēc izstādēm galerijā tikuši izstādīti starptautiskās mākslas mesēs: Volta Basel 2013, Start Art Fair at Saatchi Gallery Londonā 2015, Scope Miami 2016, Luxembourg Art Fair 2017, Scope Art Fair Basel 2017 un Context Art Fair New York 2017.
* Pārdots Rituma Ivanova darbs "Frame 05" (2002, 150x185 cm, audekls/akrils)
Foto: Kā top izstāde "Baltā gaisma" / TvNet
Izstāde galerijā "Bastejs" apskatāma no 18. oktobra līdz 11. novembrim.
Avots: tvnet, autors Jānis Žilde
"Manu gleznu zīmējums ir bijis plaknē, un man vienmēr ir bijusi interese, kā darbu iznest ārpus plaknes, sekoja arī piedāvājums radīt nelielu skulptūru - juvelierizstrādājumu, man radās ideja par gredzenu, uz kura varētu būt seja, un tad sāku vairāk domāt par reljefa skulptūrām," viņš stāsta. "Mani arī agrāk ir aizrāvuši renesanses laika meistaru ciļņi, fascinējuši marmora darbi."
Blakus nelielajiem reljefa portretiem, kuros atpazīstami tēli, kas jau izmantoti mākslinieka darbos, tapuši un top arī ogles zīmējumi.
"Tehniski mani interesē fotogrāfiska precizitāte, sajūta, ka pats esi klāt," viņš stāsta, norādot uz jau ierāmētu zēna portretu. "Tas ir tāds kā brīnuma efekts - tā it kā ir plakne, bet tā rada klātesamības sajūtu. Darbos attēloti dažādi vecumi, dažādi stāvokļi. Šis konkrēti atspoguļo jaunību, nevainību, svaigumu, dzidrumu, tiešumu...
Reiz kādā intervijā Ivanovs atzinis, ka mākslā viņu neinteresē ģīmji, bet sejas.
"Mani interesē portrets, seja, kurā izpausties," viņš apliecina.
"Seja sniedz ļoti daudz slāņu, kuru ne vienmēr var izteikt vārdos. Tāpēc arī ir izstādes, kurā ir neverbāla saziņa un, pirms darbi nav izstādīti, ir sarežģīti šo koncepciju ietērpt vārdos. Beigu beigās, ja iedziļināmies kvantu fizikā, filozofijā, tad viss šajā pasaulē izšķīst. Arī tas koncepts, ko piedāvā mākslinieks, beigu beigās izšķīst. Lai arī glezna ir priekšmets, pati māksla nav priekšmets. Svarīga ir tā pēcgarša, līdzīgi kā pēc mūzikas klausīšanās vai grāmatas... svarīgi ir tas, kas aizķeras, ko cilvēks sevī uzsūc."
Taujāts par grafiti mākslinieka Benksija darbu, kas pirms dažām dienām pēc "Sotheby's" izsoles pašiznīcinājās, saceļot ažiotāžu mākslas pasaulē, par mākslas kritiķa Frančesko Bonami izteikto pieņēmumu, ka mākslā svarīgi būt īstajā vietā, laikā un būt pirmajam, Ivanovs atbild ar pretjautājumu: "Bet vai tas, ko izdarīja Benksijs, ir māksla?"
Viņš uzskata, ka šī būšana pirmajam, nemitīga vēlme pārsteigt, rada stresu.
"Mākslas pasaulē ir iekodēts stress - tev ir jābūt pirmajam, jāpārsteidz. Es skatos vairāk sevī, man svarīgāk ir tas, ko pats daru, jo komunikācija jau notiks tāpat un tā būs patiesa. Tās pirmās reizes ir spekulatīvas, tie ir izdomāti koncepti."
Mākslinieks var atļauties šādi domāt, jo viņš un gleznotāja Līga Purmale 2009. gadā kļuva par pirmajiem un vienīgajiem jauno laiku Latvijas māksliniekiem, kuru darbi izsolīti* prestižajā "Sotheby's" rīkotajā izstādē - izsolē. Vai jaunajiem Latvijas māksliniekiem ir jāskatās Rietumu virzienā?
"Mums jāspēj būt gan šeit, gan tur," viņš saka. "Jāprot izzūmēties, jo, nezinot neko par mākslas vēsturi, tu neko jaunu neradīsi. Esam saistīti ar pasauli, esam globāli, un lēnām gan atsevišķi mākslinieki, gan latviešu māksla kopumā jau veido tīmekli, tā dēvēto netvorku."
"Un vēl jau svarīgi veidot mākslas ekoloģiju, līdzīgi kā lielveikalā izvēlēties Latvijā ražotu preci, ir jārada apstākļi, lai Latvijā māksla netiktu ražota, bet tā rastos," piebilst mākslinieks, kurš ir autors popularitāti iemantojušajam zīmolam "Latvietis", kas redzams gan uz krekliņiem, gan automašīnām. Tā sākotnējā ideja - reflektēt par jaunlatviešu centieniem 19. gadsimta otrajā pusē, akcentējot savu latviskumu.
Par mākslinieku
1996. absolvējis Latvijas Mākslas akadēmijas Glezniecības nodaļas maģistrantūru, gadu studējis Humbolta universitātē Kalifornijā (1994–1995). Kopš 1999. gada ir Latvijas Mākslinieku savienības biedrs. Izstāde “White Light / Baltā gaisma” ir Rituma Ivanova trešā solo izstāde Galerijā “Bastejs” pēc personālizstādēm “Symbol of Illusion” (2013) un “Connect” (2016). Darbi pēc izstādēm galerijā tikuši izstādīti starptautiskās mākslas mesēs: Volta Basel 2013, Start Art Fair at Saatchi Gallery Londonā 2015, Scope Miami 2016, Luxembourg Art Fair 2017, Scope Art Fair Basel 2017 un Context Art Fair New York 2017.
* Pārdots Rituma Ivanova darbs "Frame 05" (2002, 150x185 cm, audekls/akrils)
Foto: Kā top izstāde "Baltā gaisma" / TvNet
Izstāde galerijā "Bastejs" apskatāma no 18. oktobra līdz 11. novembrim.
Avots: tvnet, autors Jānis Žilde
